Esam gaisā!!!!

Tā kā projekts jau kādu laiku ir ne tikai uz papīra un mūsu galvās, bet dzīvojās arī realitātē, tad esam jau paspējuši apciemot Kuldīgu un izpētīt tās ielas.

Trijās dienās iepazināmies ar biedrības NEKAC nekomerciālās kultūras attīstības centru “Zabadaks”, tikāmies ar vietējiem politiķiem un devāmies ‘tur ārā’, lai apzinātu vietējās sabiedrības viedokli par jauniešu iniciatīvu nozīmīgumu pilsētas kultūrvides attīstībā un apskatītu novārtā atstātās ēkas.

Kuldīgā pavadītai laiks ļāva uzsāk izpēti „Ideālais sadarbības modelis!”, proti, sarunu gaitā mēs daudz runājām un diskutējām par jauniešu un vietējo pašvaldību potenciālo sadarbības modeli, kas ļautu jauniešiem citās pilsētās un rajonos īstenot līdzīgus projektus, kā arī izvērst plašāku dialogu sabiedrībā par šādu aktivitāšu nepieciešamību citās Latvijas pilsētās un rajonos. Savu izpēti turpināsim arī Liepājā un Rīgā.

Kāda Sīkera atziņa pēc Kuldīgas – „Bieži vien staigājot pa pamestām mājām, redzot, ko laika asais zobs ar tām ir izdarījis, un iztēlojoties, kādas šīs vietas ir bijušas dienu pēc atvēršanas, bija patiess prieks, ka Kuldīgā, Zabadaka - iztēle beidzot bija liekama malā... Pārsteidzoši liels darbs ir ieguldīts, lai no vietas, kurā auksti ir pat sunim, izveidotu vairāk kā mājīgu vietu daudziem jo daudziem.. gan svešiem, gan savējiem..."

Bet, kamēr mēs turpinām lidot, vai tu zini, kur Kuldīgā var nopirkt „turbokedas pa’ 1,50?” un kurā ēkā slēpjas sarkana motociklista ķivere?